Zemnieku sabiedrībā trūkst striktu robežu starp publisko un privāto. Tā laika ēkas nebija sadalītas telpās dažādu funkciju vajadzībām, kā mēs šodien esam raduši darīt. Vecākās muižas kungu mājas, kuras visvairāk sastopamas Mulgimā dienviddaļā Hallistes, Karksi un Helmes novados, viena no otras pārāk neatšķiras. T
ās pamatos bija vienkāršas un samērā garas, zemas baļķu mājas ar augstu pusjumtu un diviem skursteņiem, tomēr tās būvēja arīdzan no ķieģeļiem (Perdi 2012).
Mulgimā ļaudis pirmie sāka būvēt modernas un reprezentablas dzīvojamās ēkas – ērberģus. Jaunas mājas vairs necēla pēc senču parauga, kā tas bija darīts simtu gadu garumā, būvējot rijas ēkas, bet tagad idejas aizguva muižā un pilsētā. Nami pilnībā mainīja gan savu ārējo, gan iekšējo izskatu – tās kļuva izskatīgākas, ērtākas, tīrākas, plašākas.
Ar apzīmējumu ērberģis igauņu valodā visvairāk tiek domātas kungu mājas. Kopumā Igaunijā par ērberģiem dēvēja lielus namus, kas uzcelti atsevišķi no turīgu lielo lauku saimniecību riju ēkām. Tiem par paraugu kalpoja muižas ēkas, pagastnami, skolas ēkas un dzīvojamās mājas pilsētās. Nosaukums cēlies no vācu valodas – Herberge – muižas ierēdņu nams. Mulgi novadā ar vārdu ērberģis izprata galveno ēku, kā arī vislielākās, muižas ēkai līdzīgas dzīvojamās mājas.
