18. gadsimtā un pirms tam, kad Igaunijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar mūsdienām daudz vairāk uzturējās vienā vietā, runātāja valodas īpatnības bija atkarīgas no viņa dzimtās vietas.
Dialektu robežas veidoja kā administratīvie iedalījumi, kā dabīgi veidojušās robežas un savienojumu ceļi. Viskrasāk viena no otras atšķiras Ziemeļigaunijā un Dienvidigaunijā lietotā valoda, kas savukārt sastāv no astoņiem dialektiem un 117 izloksnēm. Vismaz no valodas viedokļa Igaunija uzskatāma par lielvalsti, jo spilgtu dialektu mums ir daudz (Vīkbergs, 2015).
„Pasaulē nav daudz tautu un valodu, kuras dialektu ziņā būtu tik bagātas, kā igauņu valoda,” teicis Igaunijas un Mulgimā dzejnieks Nikolajs Baturins. Dialekta valoda vienlaikus ir nenovērtējams valodas avots, kur literārajai valodai smelties jaunām un interesantām tendencēm un bagātināt caur to sarunvalodu un visu literatūras pasauli (Vīkbergs, 2015).
Igaunijas vietējās valodas ir veidojušās no senajām Baltijas jūras somu radniecīgajām valodām, kuru starpā ir minētas Ziemeļigaunijas un Dienvidigaunijas valodas.
Proti: Mulgi valoda „elik mulgi kiil” ir sena Igaunijas valoda, kas raksturīga vienam apvidum, proti, reģionālā sarunvaloda, kas piederīga Baltijas jūras somu valodām.
Mulgi jeb Dienvidigaunijas rietumu dialekts vēsturiski ir krietni senāks nekā igauņu rakstu valoda. Mulgi dialekts no senās dienvidigauņu radniecīgās valodas atšķīrās jau pirmā gadu tūkstoša beigās, igauņu literārās valodas galvenās normas tika ieviestas nedaudz vairāk kā pirms simts gadiem (Profesors Karls Pajusalu, 2016).
Mulgi valodu, kā pamatvalodu galvenokārt izmanto lauku reģionos, lielākos pilsētas tipa apdzīvotos rajonos to lieto retāk. Tā kā skolās kā mācību un literārā valoda tiek izmantota igauņu valoda, tad arī mājās, ar bērniem runājot, pamatos tiek izmantota literārā valoda. Tādējādi mulgi valoda no jaunākās paaudzes ikdienas runas patiesībā ir zudusi.
Lai iepazīstinātu un iemācītu mulgi dialektu, Mulgimā bērnudārzos tiek rīkota valodu amācība, Mulgimā skolotāji tiek mācīti runāt mulgi valodā un Tarvastu, Lilli, Karksi, Viljandi, Tartu un Tervā darbojas mulgi valodas pulciņi.